10.11.2010
Latvijas U-19 izlases galvenais treneris Ziedonis Jansons ieskicē plānus, gatavojoties pasaules čempionātam. Līdz Liepājā, Valmierā un Rīgā paredzētajam turnīram palikušas 232 dienas.
Vai patīkamās atmiņas par Eiropas U-18 čempionāta bronzu netraucē jauno basketbolistu ikdienu?
Komanda sākas no trenera – ja pašam nesakāpj galvā, arī puišiem nesakāps (smaida). Ikdienā neiznāk tikties ar visiem, bet, manuprāt, „zvaigžņu slimības” problēmai nevajadzētu būt. Drīzāk tādas sagādā aģenti, dažādie piedāvājumi, nepieciešamība izšķirties par labāko karjeras turpinājumu. Par laimi, daži jau ir pie vietas, citi savas problēmas risina.
Visi – veiksmīgi?
Dāvis Bertāns un Jānis Timma spēlē Baronā, Dāvis Čoders un Kārlis Apsītis – Ventspils augstskolā, Artūrs Vītiņš – BS Daugava. Sliktākais, ka trīs medaļnieki pēc čempionāta nav spēlējuši traumu dēļ. Renārs Magone vēl ārstē Viļņā savainoto kāju, Aleksejs Rostovs – pirkstu, bet Arnolds Helmanis drīz pēc čempionāta strītbola mačā neveiksmīgi nokrita un smagi savainoja muguru. Tagad ejot uz labo pusi.
Kādas ziņas nāk no puišiem ārzemēs?
Runāju ar Kasparu Vecvagaru. Viņam Kauņas Žalgira otrajā komandā priekšā ir Lietuvas U-19 saspēles vadītājs Čižausks, tomēr treneris savas minūtes spēlē solījis un pagaidām viss esot kārtībā. Edmunds Dukulis Kantu komandā Itālijā treniņos aktīvi cīnās ar (Itālijas izlases centru Denisu) Markonato, bet spēlē junioru komandā par ceturto un piekto numuru. Apmierināts, neesot bažu, ka no viņa mēģinās iztaisīt ārējās līnijas spēlētāju. Artūrs Brēmers Amerikā vareni strādājot, treneris viņam uzticoties. Vēl zvanīšu Andrim Misteram, kuram Amerikā šis ir pēdējais skolas gads pirms augstskolas – redzēs, kā pavasarī būs ar eksāmeniem.
Kuri spēlētāji vēl papildinās kandidātu sarakstu?
Klāt nāk tie, kurus vasarā atbrīvojām gatavošanās gaitā – pēdējā brīdī vienu, pirms tam trīs, vēl pirms tam piecus. Plus vēl pulciņš tādu, kurus esmu pamanījis pats vai kurus iesaka treneri. Kopā iznāk 30 spēlētāji – no Valmieras, Cēsīm, Ogres, Gulbenes, Rīga/DSN, Rīga/Pārdaugava... Edvards Bagatskis ir Amerikā, Aigars Šķēle –Spānijā. Taču saraksts nav pabeigts – dzīve to var papildināt vai saīsināt jebkurā brīdī.
Vai kvantitāte nodrošina reālu konkurenci?
Diemžēl lielākā daļa „jauno” ir otrā un trešā numura spēlētāji, bet šajās pozīcijās mums jau ir stabili līderi. Diemžēl starptautiskajiem standartiem atbilstoša auguma spēlētāju mums tikpat kā nav, tāpēc nāksies likt lietā visādas viltības, lai piesegtu trūkumus.
Vai sezonas laikā kandidāti tiks sapulcēti kopā?
Bija doma ap Jaungadu sarīkot nometni tālākajiem kandidātiem, taču tajā laikā ir dažādi turnīri. Informācijas par spēlētājiem jau netrūkst, bilde ir daudz skaidrāka nekā pagājušajā vasarā, kad dažu tikai vizuāli zinājām.
Cik produktīva ir sadarbība ar treneriem, kuru komandās spēlē U-19 izlases kandidāti?
Cēsnieks Aivars Stankevičs zvanījis, interesējies, Gulbenes treneris Arvis Steckis, Matīss Vārna no Pārdaugavas. Signāli tiek uztveri un ierakstīti, bet dzīvē uz tiem varēs reaģēt iespēju robežās.
Kad sāksies pirmā treniņnometne?
23.maijā. Par dalībnieku skaitu domāsim. Jāskatās, kā veidosies sadarbība ar U-20 un U-18 izlašu treneriem, jo vairāki puiši varētu spēlēt divos turnīros. Piemēram, 1993.gadā dzimušajiem spēlētājiem pat līdzdalība mūsu treniņos varētu būt ļoti noderīga.
Vai būs pārmaiņas komandas vadībā?
Savu palīgu komandu saglabāšu – man palīdzēs Dainis Bertāns, fiziskās sagatavotības trenere Līga Kļaviņa, video analizētājs Gunārs Gailītis, daktere Baiba Černovska. Ceru, ka talkā varēs nākt Mārtiņš Zībarts.
Cik vietas divpadsmitniekā reāli ir brīvas?
Skaidrs, ka piecus sešus līderus neviens neizkonkurēs, ja vien viņiem viss būs kārtībā ar veselību. Pārējos – skatīsimies. Piemēri nav tālu jāmeklē. Pagājušajā gadā Helmani kandidātos ierakstīju, lai ģeogrāfija izskatītos plašāka. Bet redzot, ar kādu atdevi Arnolds strādāja un kas no viņa nāca ārā, mums ar treneri Daini (Bertānu) roka necēlās viņu atskaitīt. Bet Eiropas čempionātā pēdējās spēlēs viņš gāja pamatsastāvā un reāli palīdzēja izcīnīt bronzu. Ja kāds šogad ieleks reālo darītāju pulkā – tas priecēs. Katrā ziņā izlasē vajadzīgi ne tikai punktu guvēji, bet arī basketbolisti, kuri nostrādā aizsardzībā, kuri uztur komandas garu. Ne reizi vien jau esmu teicis un vari atkārtot, ka pērn bijām stipri tieši kā komanda. Tādiem jābūt arī nākamvasar.
Guntis Keisels
foto: sportacentrs.com