04.08.2010
Piecas sezonas Itālijā nospēlējušais Kristaps Janičenoks atzīst, ka Latvijas valstsvienībai ceturtdien būs darīšana ar ļoti meistarīgiem pretiniekiem, taču nepiekrīt pesimistiem, kuri jau pirms cīņas noraksta latviešu izredzes.
"Cerības ir vienmēr. Nedrīkst nobīties, jāierobežo sāncenšu līderus un jāizmanto sava laukuma priekšrocības," hronisko savainojumu dēļ šovasar valstsvienībā nespēlējošais Janičenoks min galvenos argumentus, kas ceturtdien varētu palīdzēt Latvijas komandai.
Kāpēc tieši ar Itālijas izlasi latviešiem līdz šim veicies labāk, nekā ar citu basketbola lielvalstu komandām?
Mums ir līdzīgs spēles stils. Arī itāliešiem patīk ātra, agresīva spēle, nevis pozicionālais basketbols. Mums tas ir parocīgi.
Pēdējos gados itāliešiem starptautiskajā arēnā nav īpaši veicies. Vai tas liecina par krīzi?
Nedomāju vis. Sastāvs ir pamainījies, komandā ir jauni ambiciozi augstas klases basketbolisti, kuri ikdienā spēlē stipros klubos. Ir ļoti spilgti līderi - Belinelli un Barnjani. Tiesa, abi rezultatīvi nospēlēja pret Izraēlu, bet komanda zaudēja, tā ka varbūt tas nemaz nav tik labi. Saspēles vadītājiem trūkst pieredzes, iespējams, rodas kādas problēmas komandas organizācijā.
Ar Marko Belinelli pats esi spēlējis kopā Boloņas klubā. Kādas palikušas atmiņas?
Ļoti labs spēlētājs, bet nav arī nekāds pārcilvēks. Viņš ir ļoti tendēts uz metienu, uzbrūk pie pirmās izdevības. Tāds stils - ar visiem plusiem un mīnusiem.
Vai pazīsti vēl kādu Itālijas delegācijas dalībnieku?
Ar vairākiem esmu spēlējis kopā, bet galvenā trenera Simones Pjandžiani palīgs Luka Damonte bija mans treneris Teramo komandā. Zinot, kā viņš skauto pretiniekus, esmu pārliecināts, ka nekādu noslēpumu par Latvijas komandu itāliešiem nav. Viņi zinās visu, arī to, ko Bērziņš ēdis vakariņās.
Vai pats spēli skatīsies Arēnā?
Protams. Ar karogu nestāvēšu, bet klāt būšu noteikti.